Labestība var palīdzēt mums justies laimīgākiem

Kad mēs esam labestīgi, mūsu smadzenēs izdalās hormons -dopamīns, kas rada pacilātības sajūtu un uzlabo garastāvokli – to bieži dēvē par “palīdzētāja labsajūtu” (Helper’s High).

Cilvēkiem, kuri pastāvīgi izrāda labestību, ir par 23% zemāks kortizola (stresa hormona) līmenis nekā vidējiem sabiedrības locekļiem.

Labestība ir laba sirdij un palēnina novecošanos

Vai esi pamanījis, ka, būdams labestīgs pret kādu, iekšēji arī sajūties labi? Labestības rīcības akti bieži vien rada emocionālu siltumu, kas savukārt veicina hormona - oksitocīna izdalīšanos tavā organismā. 
Oksitocīns izraisa ķīmiskās vielas – slāpekļa oksīda – izdalīšanos, kas paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu un aizsargā sirdi. 

Labestība palēnina novecošanos

Ir pierādīts, ka labestība var palēnināt novecošanās procesu. Iespaidīgi pētījumi liecina, ka oksitocīns spēj samazināt brīvo radikāļu un iekaisuma līmeni (abi ir galvenie novecošanās veicinātāji) sirds un asinsvadu sistēmā, tādējādi novēršot novecošanos pašā tās avotā.

labestība ir lipīga

Tāpat kā akmens, iemests dīķī, rada viļņus, arī laipnības akti izplatās tālāk.

Kad esam labestīgi, mēs iedvesmojam citus būt labestīgiem, un pētījumi rāda, ka tas tiešām izraisa viļņveida efektu, kas izplatās uz mūsu draugu draugu draugiem – tas ir pārsteidzošs trīs pakāpju attālums!

Tas nozīmē, ka tad, kad esi labestīgs pret vienu cilvēku, šis viens labestības akts var pozitīvi ietekmēt līdz pat 125 cilvēkiem!